Jalapeno
Veids: Capsicum anuumm Asums: 2,000 - 8,000 SHU
Forma: krūms Pielietojums: grilēšanai, marinēšanai, mērce, ēdienam, garšviela
Gaisma: pilna saule Mitrumprasīgi: mēreni Pipars:vidēji ass, zaļš/sarkans, 5-10 cm
Kaut arī Jalapeno izcelsme ir Meksika, to audzē visā pasaulē tā garšas un asuma dēļ. Nosaukums cēlies no spāņu vārda “Jalapa”, kas ir Verakrūzas štata, galvaspilsētas nosaukums, Meksikā. Acteki Jalapeno izmantoja jau pirms Spānijas iebrukšanas. Bernardīno de Sahagūns Florences Kodeksā ir aprakstījis par acteku tirgiem, kur pārdod svaigus čilli, čipotles (kūpinātas jalapeno) un molu, kas izgatavots no čipotles.
Svaigus piparus pievieno ēdieniem, lai piešķirtu asāku garšu un spēcīgāku aromātu. Jalapenjo lieliski sader ar ēdieniem, kuru sastāvā ir citrusaugļi, āboli, eksotiskie augļi, ingvers, kumīns, raudene un kinza. Populārākie ēdieni, kam pievieno Jalapeno, ir salsas, fahitas un čilli kon karne. Piparus var grilēt, veidot mērces, kūpināt, marinēt vai kaltēt.
Šķirne ir kompakta, vidēji agrīna, ražīga. Augs ir 70–90 cm garš, kas saražo 25 līdz 35 piparus. Gaismas trūkumu pacieš labāk nekā tomāti un gurķi. Augļi ir 5-10 cm gari, 2,5 - 4 cm plati, koniski ar gludi spīdīgu virsmu, biezām sieniņām, vidēji asi. Ir zaļā krāsā, nogatavojoties paliek spilgti sarkani. Pipari satur daudz C vitamīna, likopēna un kapsaicīna, ko bieži lieto sāpju mazināšanai, kas radušās no jostas rozes (Herpes zoster) un diabētiskās nervu deģenerācijas.